Kāpēc mums nekad nevajadzētu atmest garīgo pārorientēšanos

... Šajā vēstījuma punktā Es, Kristus, no debesu Es Es Esmu Mīlestības savienības, vēlos runāt par kaut ko citu saistībā ar dievišķo iedvesmu, lai garīgi orientētajiem iekšējiem cilvēkiem nerastos nepareizi priekšstati par to. Katrs debesu vēstnesis, kurš ir guvis garīgu progresu Iekšējā Ceļā uz Debesu Valstību, pilnveidojot savu būtību, ir pakļauts pastāvīgai garīgai pārorientācijai līdz pat savas dzīves beigām, jo arvien jaunas zināšanas viņam kļūst zināmas, dažkārt pat par šausmām, caur dievišķo vēstījumu paplašinājumiem. Tomēr viņam un vēstījumu lasītājiem tas būtu jāuzskata par pozitīvu, jo tas var vēl vairāk atvērt vēstītāja apziņu plašākām un dziļākām garīgām zināšanām no debesu dzīves avota. No debesu viedokļa iepriecinošs rezultāts ir tas, ka jaunās atklāsmes zināšanas krietni pārspēj tās, kas bija pirms daudziem gadiem. Tomēr, raugoties no ziņneša viedokļa, nav tik patīkami, ka daži ziņojuma apgalvojumi ir vairāk vai mazāk jālabo vai pilnībā jāaizstāj, jo tie vairs neatbilst pašreizējai situācijai.

Bet garīgi attīstīto vēstnešu mierinājumam, man tas notika tāpat kā manā zemes dzīvē. Sakarā ar šaubām par jaunajām zināšanām, ko es iedvesmojoties saņēmu no mūsu Debesu Tēva Ura, sākumā man vēl bija daudz dvēseles cīņu, un tās ļoti pazemināja manu vibrāciju. Tā rezultātā es dažkārt nonācu ārpus debesu aizsardzības un reizēm biju neaizsargāts pret tumšo būtņu ietekmi un uzbrukumiem no ārpuses. Bet atkal un atkal es iedziļinājos sirds lūgšanā, un pēc tam jutos drošāk. Rezultātā mana augstāk vibrējošā dvēsele tagad varēja ar impulsu un tēlu starpniecību mudināt mani tālredzīgāk un loģiskāk apsvērt jaunās zināšanas. Tikai tad, kad es labāk sapratu jauno vēstījumu, es uzdrošinājos uzņemties Debesu Tēva Iekšējo Vārdu Ur. Viņš man paskaidroja, kāpēc medijam ir tik svarīgs garīgais progress un kāpēc viņš vienmēr atklāsmē dzird jaunākas zināšanas, kas biežāk ir pretrunā ar viņa iepriekšējām.

Es esmu jums atklājis šīs zināšanas, lai jūs atkal nepieļautu lielo un traģisko kļūdu - kā ticīgie cilvēki un arī citplanētiešu reliģiskās būtnes to ir darījušas tūkstošiem gadu -, saistot sevi ar dievišķajiem apgalvojumiem un uzskatot tos par mūžīgām, nemainīgām un galīgi noteiktām zināšanām!

(Šie apgalvojumi nāk no vēstījuma: "Jēzus Kristus klejojošā un bēgošā dzīve")